Nakahinumdom ko,
sa una man gyud to
nga kitang duha nagakadungan pa ug baklay
padulong ngadto sa usa ka balay.
Naggunitay sa atong mga kamot
ug ming-ingon nga di gayud
boy-an ang usa’g usa.
Kuntito naman ko, ug gasalig ko
nga ikaw kanunay naa sa akong tapad.
Apan minglabay ang mga oras ug bulan,
paglingi ko usab sa akong kiliran
ikaw napanaw lang ug kalit
ug wa na ko kabawo asa ko ikaw makit-an.
Mingsulay ko ug tagad kay gihuna-huna ko
basin ikaw akong nabiyaan,
paspas biya ko mulakaw ug langay kay ka.
Apan wa man, sa pila na ka adlaw
nakong huwat-huwat, wa gihapon ka,
asa man diay tuod ka?
Ikaw man gud, langay kay ka.
Ug gapadayon na lang ko ug baklay,
pero hinay-hinay lang, para ikaw unta makaapas ra.

Sa paglakaw-lakaw nako,
Nakatagbo ko ug usa ka tawo,
ug mingsulay ko ug pangutana bahin sa imo,
basin ba, ikaw nakalabay na ug nakit-an ka niya.
Grabe, asa man diay tuod ka?
Ikaw man gud, langay kay ka.
Minglabay ang pila ka mga tuig, didto nako nakahuna-huna
basin ako diay gyud ang langay ba,
ug wa nako kaapas sa imoha.
Busa minglakaw napud ko ug paspas kaayo
para ikaw akong maapsan,
dasig lang, magkita ra lagi siguro tang duha.
Apan, ako tawo ra pud biya,
kapuyon ug uhawon pud ug inapas sa imo,
layo na kaya siguro ka ug naabtan.
Asa man diay tuod ka?
Ikaw man gud, gadali ra pud kay ka.
Ug sa dihang nakahapit na hinuon ko
ug laing balay para mupahuway, ug muinom ug tubig,
kapoy biya pud ug pangita nimo sa pila na ka tuig,
siguro, langay lang gyud diay ko,
kay katong tawo nga akong napangutan-an, dugay ko mituo,
nga ikaw pud diay nagtagad kanako,
nga ana pud ka, nga langay ra kaayo ko.
Magkita ra lagi siguro tang duha, hinaot puhon.

Kalami ba mag beach ing'aning orasa.
Payts ra ba bahala ako ra usa.
Tapad dayun kug lapad,
Para didto magsulay-sulay kug lupad.
Ambot lang ngano,
Pero lami lagi mang-ungo didto,
Sa mga tawo na nag date-date,
Na sa kahoy nagpa dapid.

Kalami ba putlon,
Ang kahoy na ilang gisandigan.
Pero di nata magpinait diha,
Pasagdi na antik musok'sok,
Sa ilang mga kigot.

Chill nalang sa ko diri,
Ligid ligid sa balas,
Kay kabalo ko nalate raka,
Sa sig pangita sa ice,
Ikaw ray para nako,
Ang tigtimpla sa chaser,
Pangpawala sa pait,
Sa akung ilimnon.

Kabalo ko muabot raka puhon,
Pero dili lang sad ko magdahom.
Hangyo lang nako,
Pag-dali lang diha di maghapit-hapit.
Diristo na sa akua kay para ako maigo na.

Maigo na jud ko sa imung kagwapa,
Huboga na tawun ko sa imung gugma,
Arung ako muundang nakog buhat,
Aning mga tula na bisaya.
Agpas na. Ako kang tagdun.
Diri rakos balas magligid-ligid
Mag tagad nimo.

sveiks dārgais
šodien tev īpaši izceļās acis
vai zināji?
tās mirdz vairāk nekā parasti
vai tu ieraudzīju kaut ko, kas tās apžilbināja?
vai varbūt tās cenšas ieviest gaismu sev apkārt?
apspīdēt cilvēkus, kurus tās uzlūko (?)
vai varbūt tās vienkārši glabā sevī noslēpumu
man nav ne jausmas
tikai tu to zini
es vēlos kaut tu man pateiktu
kaut tu uzrunātu mani
kaut vai bez vārdiem
bez skaņām
bet ar klusumu
ar kustību
ar savu ķermeni
to skaisto ķermeni, kurā dzīvo tava dvēsele
ķermeņa valoda ir pati skaistākā
tā spēj pateikt vairāk nekā simtiem vārdu
tavs smaids ir skaistākā rindkopa šajā stāstā
tu to atkārto tik bieži,
katru dienu
taču man nekad nepietiek..
nekad nevar būt par daudz tava žilbinošā smaida
manas lūpas nekad nespēj pretoties
acis iemirdzās,
sirdspuksti paātrinās
un sākas jauns stāsts,
kurā piedalās mūsu ķermeņi
tie raksta ar saviem locekļiem
pasaku, kurai nav beigu
tā nekad nebeidzas
bet gan turpinās
arī tagad
manas acis uzlūko tevi
tās iekāro tevi no jauna
mana sirds alkst pēc tavas mīlestības
ak mans mīļais
es vēlos veidot jaunu mākslas darbu
paņemsim rokās otas un ļausimies
nedomāsim par laiku
jo laika mūsu pasaulē nav
esam tikai mēs
un mūsu māksla

Es.. sēžu savā istabā un domāju
gulta cieta kā akmens
istaba klusa kā kaps,
bet es sēžu..
sēžu un klausos
logam pavērtam, es dzirdu
mašīnu trokšņus un sirēnas
cilvēku balsis un smieklus
skaisti.
Paveros pa logu
un ko es redzu tur?
mājas ar iedegtām gaismām istabās
mana vienīgā laikam tumša kā nakts
ne gaismas stariņš, ne sveces liesma
nekas... vienīgi tumsa
bet man patīk..
pat vairāk
es m ī l u.
Tumsa ir skaista
tā asocējas ar miegu
un miegs man ir vajadzīgs.
Bieži naktīs nevaru aizmigt,
jo dažādas domas galvā staigā
Taču tagad
domas ir aizgājušas
un es gribu gulēt
nē...
a i z m i g t