viņa atgriezās mājās
acīs viņai bija redzamas skumjas
viņa nesaprata
galvā skanēja jautājums:
kāpēc
taču atbildi tā arī nesadzirdēja
atbilde kā mākonis
tūlīt pat izgaisa
pirms viņa spēja to saķert
rokas neklausīja
arī pārējie locekļi sekoja
viņa vēlējās kaut spētu izslēgt prātu
kā gaismas slēdzi
domas tai atņēma skābekli
taču mūzika to atkal papildināja..
"tev patika šīs dziesmas"
viņa domāja
izveidotas miljoniem skaistas atmiņas
tūkstošiem iemūžinātu mirkļu
prātā, uz ķermena un dvēselē
nezinu, vai tu vēl par to domā
tavas domas droši vien peld kaut kur citur
šķiet lietus ir noslāpējis atmiņas
pāri palikušas tikai peļķes
kādas pēdas tajās bradā
un samīda
un nosmacē
bet tomēr
kaut kas tur sakustās
es redzu tavu atspulgu
tu tomēr ieskaties
varbūt tomēr ieraudzīsi