Es.. sēžu savā istabā un domāju gulta cieta kā akmens istaba klusa kā kaps, bet es sēžu.. sēžu un klausos logam pavērtam, es dzirdu mašīnu trokšņus un sirēnas cilvēku balsis un smieklus skaisti. Paveros pa logu un ko es redzu tur? mājas ar iedegtām gaismām istabās mana vienīgā laikam tumša kā nakts ne gaismas stariņš, ne sveces liesma nekas... vienīgi tumsa bet man patīk.. pat vairāk es m ī l u. Tumsa ir skaista tā asocējas ar miegu un miegs man ir vajadzīgs. Bieži naktīs nevaru aizmigt, jo dažādas domas galvā staigā Taču tagad domas ir aizgājušas un es gribu gulēt nē... a i z m i g t