viņa atgriezās mājās acīs viņai bija redzamas skumjas viņa nesaprata galvā skanēja jautājums: kāpēc taču atbildi tā arī nesadzirdēja atbilde kā mākonis tūlīt pat izgaisa pirms viņa spēja to saķert rokas neklausīja arī pārējie locekļi sekoja viņa vēlējās kaut spētu izslēgt prātu kā gaismas slēdzi domas tai atņēma skābekli taču mūzika to atkal papildināja.. "tev patika šīs dziesmas" viņa domāja izveidotas miljoniem skaistas atmiņas tūkstošiem iemūžinātu mirkļu prātā, uz ķermena un dvēselē nezinu, vai tu vēl par to domā tavas domas droši vien peld kaut kur citur šķiet lietus ir noslāpējis atmiņas pāri palikušas tikai peļķes kādas pēdas tajās bradā un samīda un nosmacē bet tomēr kaut kas tur sakustās es redzu tavu atspulgu tu tomēr ieskaties varbūt tomēr ieraudzīsi