"iesprostota" poems
mana dvēsele man teica,
ka tā jūtas nedaudz iesprostota
tā teica, ka manā ķermenī tai nepietiek vietas
tā laužas ārā
tā cenšas izlauzties brīvībā
tā grib lidot
būt brīva kā putns tālēs zilajās
reizēm ieslēdzot dvēseles mūziku
es zinu, ka tā jūt
tā pazīst savu mūziku
kā gans pazīst savas avis
tad mana dvēsele dejo
tā dejo manā ķermenī
vairs neuztraucoties par vietu,
jo tā jūtas laimīga un pilnīga
laime un pilnība ir salīdzināma ar māju sajūtu
dvēseles mūzika rod šo māju sajūtu
kad nekas netrūkst
esi tikai tu
tavs ķermenis
tava dvēsele
un mūzika
visas šīs lietas saplūst kopā
un tās sauc par
mājām
Oct 26, 2016
Oct 26, 2016 at 4:12 PM UTC